Šī kolekcija ir veidota izstādei go Europe: the kaleidoscopic eye un ir tikusi izstādīta Braunšveigā (Vācija) no 27.01.2001 līdz 9.03. 2001

Agris Dzilna Latvijas kultūras un mākslas tradīciju kontekstu savās digitālajās kompozīcijās uztur veiksmīgi izmantojot fotogrāfiju kā tiešas dokumentalitātes un līdz ar to konteksta īstenotāju. Tas attiecināms uz konkrētas materiālās vides izmantošanu tēla radīšanai. Šajā gadījumā dokumentālajam vides fragmentam tiek saglabāta kāda nozīmīga pašvērtības daļa. Savukārt fotogrāfiska attēla atpazīstamības proporcija jaunajā, digitālajā kompozīcijā norāda uz šo mākslas veidu cēloņsakarīgo saistību. Fotogrāfijas klātbūtne paskaidro konstanto multiplicēšanas (kopēšanas) paņēmiena lietojumu Agra darbos. Tā atklāj tēlu
vizualitātes ģenēzi, saglabājot mūžīgā un mainīga vienlaicīgumu. Dators ir parocīgs šādai tēlu būvniecībai. Tēla un attēla vienlaicīgā esība plaknē un nereti arī trešajā dimensijā ir Agra Dzilnas mākslinieka ziņkārības telpu raksturojošs lielums. Tā ir viņa novitātes robeža. Tā piešķir ticamības faktūru fantāzijai.

15.08. 2000. Rīga Vilnis Auziņš

Tikpat lielā mērā cik krāsa ir izejmateriāls tradicionālajam gleznotājam, fotogrāfija un digitālā 3 dimensiju telpa ir medijs tiem, kuri vizuālās realitātes izziņai pamatā lieto datora iespējas. Viss cits un galarezultāts jau ir mākslinieka paša ziņā. Viņa izvēle un apzināta darbība ir noteicošie faktori, vai taps radīts utilitāra dizaina, vai pastāvīgas mākslas vērtības zīmi nesošs mākslas objekts. datorgrafika jeb digitālā māksla nedz noliedz, nedz apstiprina:

1) nacionālās identitātes, tradīciju, kultūras mantojuma jēdzienus;
2) mākslinieka vēlmi augšminēto izmantot, uzturēt, vai arī norobežoties no tā, “pieslēdzoties” “globālisma” mistifikatoriem vai t.saucamajiem unitāristiem.

Agris Dzilna ar kolekciju Īstie spoguļi (11 datorizdrukas, colour prints) pārstāv vienu no Baltijas valstīm - Latviju. Viņa fotogrāfijās , kas ir katras grafikas pamatā, pat zinātājs neatpazīs šo zemi un tās raksturīgākās ainavas, celtnes, motīvus, kaut gan šī konkrētika tur ir, nepārprotami saglabājot saikni ar realitāti, kas tikai skatīta mazliet neparastā veidā. Agra “skats no malas” uz leitām, ainavām, tās atsevišķiem objektiem (koki, ceļš, ūdeņi), arhitektūru, interjeriem ir precīzs, bet neuzmācīgs - tas ir tikai fotogrāfijā fiksējamās realitātes “nospiedums”, kam datorā tiek piešķirta “jauna dzīve”. Te sākas attēla “spoguļošanās” ceļš, telpu transformācija - kam jānoved pie jaunas realitātes jeb “īstās” realitātes dzimšanas. Tā ir dažbrīd līdzīga ainavām un skatu leņķiem, kādus skatām savos sapņos: telpas bez robežām, istabas bez grīdām, interjeri, kas, šķiet, savā lietu un ornamentālajā pārblīvētībā un raibumā nav iespējami realitātē. Bet par kuru tad šobrīd iet runa? Telpiskās transformēšana kulminē ar tās pašas realitātes pilnīgu pakļaušanu grafiskajam dizainam (fotogrāfiskais motīvs tiek sakropļots, liekts un lauzts, lai radītu suverēnu 3D formu, kā superstruktūru - virs - objektu nu jau par fonu kļuvušajai “īstajai realitātei”, kas ar šo mirkli zaudē jebkādu piesaisti oriģinālajam materiālam un - līdz ar to - kļūstot arī par jaunas estētikas nesēju. Tā top māksla. Un katrā Agra grafikā ir - citā vairāk, citā mazāk - kaut kas no šī patiesi netveramā procesa. Tā ir īsta realitāte.

28.08. 2000 Rīga, Ilze Stengrevica

Mākslinieka darbus ir iespējams iegādāties Internet mākslas veikalā  www.ambersea.lv

atpakaļ